Hei, hei, hei! Sen neesmu neko saturīgu rakstījusi. Prāts ir kaut kur pazudis. Pēdējā laikā cenšos visu izdarīt, jo mani biedē pavasara ienākšana galvā. Ja tas notiktu, ai, es pat nestādos priekšā, kas tad būtu. Manos spēkos nav iespējams uzcelt kaut kādu sienu, kura nelaistu man klāt visas tās jaukās lietas. Lai nu kā, vakar bija jauka diena domu sakopošanai brīvā dabā.
Termometra stabiņš uzkāpis līdz +22, putni čivināja un likās, ka viss strauji zaļo! Man pirmo reizi šogad bija tāda sajūta. Ar īpašu čaklību man nesanāca izcelties, bet savu darbu es padarīju samērā labi. Lasīju zarus, papīrus... visādus atkritumus. Šī akcija ideāli pilda savas funkcijas. Tā tiešām izrauj cilvēkus no mājām, liek tiem paņemt šķūnīšos ierūsējušos grābekļus, lai tie dotos ārā sakop savu valsti. Man vakar paspēja rasties tāda īpaša kopības sajūta, bet tas tā. Pēcpusdienā paspējām atzīmēt ar grillētu gaļu un dārzeņiem, īsāk sakot - tvērām pozitīvas emocijas. Man ļoti patīk tādas ģimeniskas pasēdēšanas. Mūsu mājās tās vienmēr pavada smiekli. Atzīšos es ''diezgan'' pieēdos un sekas bija nedaudz jūtamas. Vēl mēs testējām jaunas mērces un atradām tām labāko pielietojumu. Garšīgi izklausās, vai ne?
Šodien es sēžu pie mājas darbu kalniem. Es nesūdzos, jo no tā man labāk nepaliks. Jūtu, ka manas kafijas rezerves drīz būs izsmeltas. Man vajag spēju, vajadzētu uzkrāt rezerves un mana sirds aiziet launagā.
Jauku atlikušo dienas daļu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru