Kārtējā kafijas krūze pievarēta. Jūtu nogurumu, tas neaiziet. Koncentrēšanās jau pielīdzināma tuvu nullei. Kad beidzot sāku gatavot mājasdarbus, domas galvā sāk šaudīties... Man nepatīk visu laiku sūdzēties.Varbūt man vajadzētu uz visu paskatīties no citas puses un saprast, ka nav nemaz tik traki?
Tātad... Šodien man gadījās jauka saruna ar kādu tuvu cilvēku, kurš man jautāja par skolu un tālāko, ko darīšu pēc tās beigšanas. Es neesmu no cilvēkiem, kuram patīk visiem visu stāstīt, es negribu, lai kaut kas noietu ne tā (tāpēc es to nedaru). Man nācās tomēr izteikt kādu mājienu. Šis cilvēks man pateica, ko par to domā, respektīvi, man tas sanāktu, ja es ticētu un viņam būtu prieks, ja nākotnē patiešām ja būtu vajadzība varētu sadarboties ar mani! Tas man iekšā deva tādu stimulu un pagaidām es nemāku īsti šeit uzrakstīt to, kā es jutos tajā brīdī. Dažreiz vajag pavisam maz, lai atgūtu ticību sev. Laikam es biju to zaudējusi... Starp citu, to ir ļoti grūti pamanīt. Es zinu, ka varu darīt labāk.
Es to darīšu jau šovakar. Uzrakstīšu visu, kas sakrājies un sākšu apzinīgi tiekties pēc labākas nākotnes. Nē, es nemainīšu pasaule, bet sākšu ar sevi. Priecīgā noskaņojumā došos gulēt, rītu sākšu ar labiem vārdiem un dienu pavadīšu ar labām emocijām un smaidu! Viss slēpjas pozitīvā domāšanā. Neskopošos ar labiem vārdiem. Uzsmaidīšu maitām, kuras tik un tā paliek maitas (IZLASĪJU TO ELĪNAS PLĀNOTĀJĀ xo-xo).
Es jau tagad jūtu garastāvokļa uzlabojumu. Istabā ieplūst svaigs gaiss, kurš manam prātam ir ļoti nepieciešams.
Man ir laiks doties pildīt to, ko sev solīju.Ceru, ka man izdosies. Šī nedēļa ir interesanta. Nākošās trīs dienas būs ļoti piepildītas.
Jauku vakaru Jums un MAN !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru